Aicinājums atbalstīt šo lielisko bezmaksas sabiedrisko projektu ar ziedojumu!
Mūsu projekts palīdz daudziem saprast savu sapņu pasauli, kā arī iepazīt slimības garīgā skatījumā. Tā izveidē ir ieguldīts laiks un līdzekļi. Ja arī Tev tas ir palīdzējis, vari palīdzēt mums uzturēt šo projektu, lai arī nākotnē tas citiem par prieku darbotos.
Dots devējam atdodas 1000kārtīgi! Paldies.
Novēli jebkādu sev parocīgu summu, maksājuma uzdevumā norādot: Lai sapņi piepildās!
SIA "WEB GURU" Reģ. Nr. 40103367390
SEB: LV71UNLA0050021707591 // SWEDBANKA: LV89HABA0551030045814
Nosprostotā aizdegune ir iemesls tam, ka bērns slēpj savas domas, emocijas un baidās būt nesaprasts.
Bērns, kurš cieš no šīs slimības, jūtās lieks un nemīlēts. Viņš var uzskatīt, kad pats ir problēmu, kuras veidojās viņam apkārt, iemesls.
Adenoīdi - tiklīdz ģimenē atgriežas mīlestība, saskaņa un miers, bērns sāk brīvi elpot caur degunu.
Adenoīdu bērniem rašanās iemesls ir pastāvīga rīvēšanās un strīdi ģimenē, biežas ķildas, neapmierinātība te ar vienu, te ar citu, aizkaitinājums. Vecāki negrib vienoties par kaut kādiem kopīgiem ģimenes jautājumiem. Tās var būt gan savstarpējās attiecības, gan attiecības ar bērna vectētiņiem un vecmāmiņām.
Bērna zemapziņā rodas sajūta, ka viņu neviens negrib. Šī sajūta pārmantojas no viena no vecākiem. Bērns ļoti jūtīgi reaģē uz nenoteiktību un sarūgtinājumu vecāku dzīvē, pašizpausmes un personiskā vērtīguma apziņas trūkumu.
Polipi degunā parasti izveidojas cilvēkiem, kuri dzīvo nospiestības un nelabvēlības atmosfērā.
"Es neko negribu un nevaru. Labāk noiešu malā. Man ir grūti, es neizturēšu spriedzi," tāds monologs skan galvā cilvēkam, kuru nomoka polipi.
Polipi var rasties arī tāpēc, ka ir nobīdijies ceturtais kakla skriemelis, kas spiež uz attiecīgajiem nervu centriem.
Polipi jāoperē tad, kad Mēness iet caur Svaru zīmi.
Adenoīdi - slimība visbiežāk sastopama bērniem un izpaužas kā pampums palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
Cilvēks, kurš cieš no šīs slimības, ir ļoti jūtīgs - viņš var nojaust notikumus ilgi, pirms tie notiek. Ļoti bieži viņš, apzināti vai neapzināti, paredz šos notikumus daudz labāk un ātrāk nekā iesaistītās personas, bet viņš cenšas bloķēt šīs nojautas, lai pats neciestu.
Viņš ļoti nelabprāt runā par to, par ko vajadzētu parunāt, un dod priekšroku pārdzīvot pats savas bailes vienatnē.