Slēptā harmonija ir pilnīgāka par redzamo.
No dažādības rodas vispilnīgākā harmonija.
Lai cilvēks būtu apmierināts ar savu dzīvi, vai nu no paša cilvēka viedokļa, vai visas pasaules viedokļa kopumā, tajā ir nepieciešama divu veidu harmonijas klātbūtne: iekšēja - intelekta, emociju un gribas harmonija, un ārēja - dažādu gribu savstarpēja harmonija.
Pilnīgā harmonijā cilvēks var atrasties nevis ar draugu, nevis ar iemīļoto, bet tikai pats ar sevi, jo individualitāšu un noskaņu dažādība ik reizes rada kādu, pat vissīkāko, disonansi.