Jaunais priekšmets sevī ietver patiesību par veco.
Jauno mēs nepamatoti uztveram kā potenciāli bīstamu, tajā pat laikā ierastais ir mazinājis mūsu piesardzību pat no tā, kas patiešām ir bīstams.
Viss jaunais - labi aizmirsts vecais.
Jaunais vienmēr saistās ar vardarbības, svētuma zaimošanas nojautu. Viss, kas ir miris - svēts; viss, kas jauns - svešs, un tieši tapēc grēcīgs, bīstams, aizdomīgs.
Jaunais bieži sajūsmina vairāk nekā dižais.