Veselība

Slimību ārstēšanu ar dažādu krāsu izstarojumiem un pašām krāsām sauc par hromoterapiju. Šī senā netradicionālā ārstēšanas metode spēj dziedināt cilvēku gan fiziski, gan garīgi. Katrai krāsai piemīt savas dziedinošās īpašības, kuras palīdz cīņā pret konkrētām slimībām un to simptomiem.

Saules krāsām – oranžai, dzeltenai un zeltītajai – ir stimulējošas funkcijas, tās sekmē visus dzīvības procesus, veicina augšanu un daļēji attīra organismu. Ar dzelteno un zeltīto krāsu, iedarbojoties uz attiecīgajiem galvas centriem, iespējams ārstēt sliktu redzi un dažādas acu slimības.

Tomēr pārāk ilgstoša saskarsme ar dzelteno krāsojumu var izraisīt organisma funkcionālus traucējumus. Dzelteni krāsotās kabīnēs daudziem pilotiem novēroja reiboņus, sliktu dūšu un nācās mainīt krāsojumu.

Sarkanā krāsa iedarbojas uzbudinoši, stiprinoši, satraucoši, tā atmodina. Ārstnieciskos nolūkos tā izmantojama ļoti uzmanīgi un piesardzīgi. Senlaiku Austrumos ar sarkano krāsu ārstējuši bakas, šarlaku un daudzas citas infekcijas slimības. Ar sarkano krāsu apstarotas brūces ātrāk sadzīst. Mazgāšanās sarkanā gaismā palīdz spēku izsīkuma, noguruma, depresijas un melanholijas gadījumos.

Dažreiz sarkano krāsu izmanto šizofrēnijas, dažādu audzēju ārstēšanai, ar to iedarbojas uz kāju pēdām, lai noņemtu sāpes, tā kalpo kā stimulators un nomierinātājs vispārēja vājuma gadījumos. Sarkanā krāsa aktivizē acs tīklenes darbību, cilvēks spēj ātri reaģēt uz to, tāpēc sarkanā krāsa tiek izmantota dažādiem brīdinājuma signāliem.

Zaļā krāsa palīdz uzturēt psihisko līdzsvaru. Maiga salātzaļa toņa šai līti vai kādu citu izstrādājumu pieliekot rīkles apvidū veicina visa ēteriskā ķermeņa un asinsplūsmas attīrīšanu. Zaļo krāsu sauc arī par dzīvības krāsu. Tā ārstē un priecē acis. Ja pēc spraiga darba uzņēmumā vai iestādē strādājošiem darbiniekiem ir iespēja ieraudzīt zaļo dabu, tas nomierina.

Zilā krāsa, gaiši zilā, safīrzilās krāsas visi toņi iedarbojas nomierinoši, arī iemidzinoši, samazina asas sāpes, iekaisuma procesus, novērš drudzi, bezmiegu, nervu sistēmas traucējumus. Tos pielieto pārmērīga jūtīguma, uzbudinājuma, satraukuma gadījumos tās starojums samazina galvas un zobu sāpes, iznīcina baktērijas. Dziednieki jau no seniem laikiem zilas un violetas krāsas papīru izmanto rozes ārstēšanai.

Pelēkā krāsa izraisa vienaldzību. Tā ir neitrāla krāsa. Bieži vien to izvēlas biznesmeņi, priekšnieki un cilvēki ar nogaidošu pozīciju. Fiziķi un psihologi, kuri krāsas diagnozē, uzskata, ka pelēkā ir arī slimību krāsa. Ja cilvēku ievieto pelēkā telpā, viņš sāk pagurt, un ir vajadzīgi vairāku krāsu uzliesmojumi, lai atkal atgūtu spēkus.

Avots: Plūme B. Seno dziednieku noslēpumi, 1995.

Ilustrācija: inkbluesky.com