Ticība

Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien. Gan laimīgi, gan traģiski mirkļi, kas mūs piemeklē, ir taisnīguma, cēloņu un seku likuma diktēti. Katra doma, rīcība nāk no pagātnes un ietekmē nākotni. Kad cilvēks sāk apzināties, ka viņa dzīvi vada nemainīgi likumi, bet ar stipru gribu notikumus var mainīt, viņš kļūst sava likteņa pavēlnieks.

Karmas atbildība sākas no brīža, kad cilvēks saprot, ka viņš rīkojas slikti, tomēr to dara, piemēram, turpina smēķēt, lietot alkoholu, krāpt mīļoto. Vīrietis, kas izvaro sievieti, nākamajā dzīvē piedzims par sievieti un, visticamāk, tiks izvarots. Tas būs sods, lai viņš saprastu, cik rīkojies neģēlīgi.

Ja cilvēks izdarījis noziegumu, bet no sirds to nožēlo un apņemas nekad tā vairs nedarīt, karmu var atcelt. Taču tas ir reti – karmas likums viņam liks nodarīto smagi atstrādāt, iespējams, viņš tiks noslepkavots. Ja cilvēks izdara pašnāvību, nākamajā iemiesošanās reizē labprātīgi no dzīves aizies kāds viņam tuvs cilvēks. Bet eitanāzija nav pieļaujama tāpēc, ka cilvēks, mocīdamies sāpēs, beidzot saprot, ka dzīvē ir slikti domājis, ļauni rīkojies, nolādējis citus. Sāpēs viņš attīrīs savu dvēseli.

Ezotērikā māca, ka dzīvē katram paredzēts savs karmiskais cilvēks. Divi atšķirīgi partneri satiekas un apprecas nevis tāpēc, ka pretēji poli pievelkas, bet gan tāpēc, ka viņiem vienam no otra kaut kas jāiemācās. Viņi kopā paliks tik ilgi, kamēr to izdarīs, dažus gadus vai visu mūžu. Arī vairākas laulības nozīmē izpirkt karmu, tomēr ne visiem pēc šķiršanās dzīvē paredzēts vēl viens cilvēks.

Smagi pārdzīvojumi cilvēkiem tiek doti, lai atmodinātu sirdsapziņu, tomēr tiem, kam ir smaga karma, liktenis parasti piešķir dāvanas, lai atalgotu ciešanas. Slimība ir kļūda domāšanā vai rīcībā. Mainot domāšanu, garīgi attīstoties, kļūstot iejūtīgākam, var izbēgt no slimības, pagarināt dzīvi un atcelt karmu.

1563. gadā Baznīcas koncils no Bībeles atcēla reinkamācijas likumu. Tā bija baznīcas politika, lai varētu manipulēt ar cilvēkiem. Ezotērikā uzskata, ka cilvēka dvēsele pēc nāves pārdzimst un no jauna iemiesojas citā ķermenī. Jēzus Kristus esot pārdzimis sešsimt reižu. Žurnāls "Ievas Stāsti" 2009.gadā rakstīja, ka Zilākalna Martas dvēsele jau ir iemiesojusies latviešu tautā, lai mums palīdzētu.

Lai nākamajā inkamācijā mēs dzīvotu laimīgāk, par to jādomā jau tagad. Vissliktāko karmu radām ar savu domu. Tam, kas otram vēl laimi, jāpiedod. Pat pārtraucot attiecības ar nelieti vai sliktu darba devēju, nevajag aizcirst durvis, citādi nākamajā dzīvē ar šo cilvēku ceļi atkal krustosies. Ja būsi labestīgs, labestību izjutīsi arī nākamajā dzīvē; ja otram palīdzēsi piecelties, tev palīdzēs ari nākamajā iemiesošanās reizē.

Patstāvīga domāšana veido tavu raksturu, loģiska spriešana dos vērtīgas idejas un konkrētas domas, bet abstrakta domāšana liecina, ka nākamajā dzīvē sasniegsi ideālus un atklāsi jaunas teorijas. Neparasti piedzīvojumi tev radīs pieredzi, vairos gudrību, bet, ja esi sekmīgs, studē, tev ir labs darbs, tad ari nākamajā inkarnācijā būs entuziasms daudz paveikt. Vēlēšanās apskatīt pasauli, kolekcionēt mākslas darbus, vēlme radīt skaistumu tev dos jaunas spējas. Ja tu kalpo citiem, nākamajā dzīvē izvēlēsies garīgu dzīves ceļu.

Avots: žurnāls „Ieva”

Ilustrācija: nation.com