Nauda

Senlatvieši bija ievērojuši, ka noteiktu likumsakarību ievērošana un slepenu zināšanu izmantošana palīdz sekmēt visu ar naudu saistīto lietu un darījumu norisi. Balstoties pārbaudītiem ticējumiem, viņi stingri izvērtēja, kad naudu aizdot un kurā laikā labāk atdot savus parādus.

Tiek uzskatīts, ka jebkuri naudas darījumi jāveic līdz pulksten 12 dienā, tad tiem gaidāms labs iznākums.

Vislabāk visus darījumus ar naudu – maksājumus, valūtas maiņu, pirkšanu un pārdošanu, kredītu ņemšanu un citus – veikt ceturtdienās, kas ir Jupitera – finansu, veiksmes un laimes aizbildņa – diena.

Ticējumi par naudas aizņemšanos

Naudu aizņemoties, aizņēmējs parasti nav naudu skaitījis, cik tās viņam aizdod (K. Jansons, Gatarta).

Ja naudu esi aizņēmies pats, nauda jāatdod dilstošā mēnesi.

Ja esi no kāda naudu aizņemies, nauda jāatdod sīkākās naudas zīmēs, nekā tā tika saņemta no aizdevēja.

Kas naudu zog vai neatdod, tas paliek klibs (A. Šķēre, Kurmene).

 

Ticējumi par naudas aizdošanu

Naudu nedrīkst aizdot pēc saulrieta, jo tad tā nekad neatgriezīsies atpakaļ.

Ja kāds vēlas aizņemties naudu, ļoti nav vēlams to lūdzējam aizdot svētdienā vai pirmdienā – būs grūti vai pat neiespējami aizdoto atgūt.

Ar naudu saistīta arī mājas saimniecībā noderīgu lietu aizdošana. Par to vēsta arī kāds sens latviešu ticējums – aizdodot kaimiņiem, draugiem un radiem sāli vai cukuru, no mājas tiek iznesta ārā labklājība un pārticība, ar to nelabvēlīgi ietekmējot arī naudas plūsmu.

 

Ticējums par mantojuma lietu kārtošanu

Senlatvieši vienmēr ir domājuši par savlaicīgu mantojuma lietu nokārtošanu, jo uzskatījuši, ka visas naudas un mantas lietas sakārtojot nedrošinās sev vieglu nokļūšanu mūža mājās. To apliecina arī ticējums –

„kas priekš miršanas savu naudu kam neatvēl vai nenorok, tas nevar nomirt” (K.Jansons, Plāņi).

 

Ilustrācija: LETA