Nauda

Kāds darbs un profesija man ir piemēroti – šis ir viens no mūsdienās aktuālākajiem jautājumiem kā jauniešu vidū, tā pieaugušajiem ar ievērojamu darba stāžu. Atbildi var meklēt pie karjeras konsultantiem, izaugsmes treneriem, bet tikpat labi to var atrast arī rūpīgi ieklausoties sevī un atceroties par saviem bērnības sapņiem.

Krievu psihoterapeits un dziednieks Valērijs Siņeļņikovs savā grāmatā „Dzīves noteicēja mācībgrāmata” raksta, ka dzīvē ir ļoti svarīgi apgūt un darīt to, kas patīk un kas cilvēkam vislabāk iet pie sirds un veicina viņa attīstību.

Viņš iesaka vispirms pajautāt – ko es protu labi darīt, kāda nodarbošanās sagadās prieku man un citiem? Un atbildes saklausīt sevī. Jāpārskata arī cilvēka sapņu sfēra – par ko bērnībā viņš vēlējās kļūt, kāds ir viņa sapnis un ieceres dzīvē šobrīd?

Psihoterapeits norāda, ka darbam noteikti ir jābūt radošam: „Tas nevar būt arī pretrunā ar dzīvi un nedrīkst to graut. Tad būsit vesels un spēkpilns tāpēc, ka pati dzīve jūs atbalstīs. Centieties nodarboties ar to, kas jūs interesē. Tad jūs nemāks ne nogurums, ne depresija”.

Savā dzīvē dari to, ko mīli, tad nauda nāks. Proti, nevis strādā, bet dari un radi ar mīlestību.

Valērijs Siņeļņikovs arī piekodina, ka darbu un profesiju nevajag izraudzīties, ņemot vērā samaksu par darbu. „Vairākumā gadījumu, kad runa iet par darba algu, cilvēkam uzmācas bailes un nemiers. Bailes liek strādāt naudas dēļ, tiekties pēc naudas, bet zemapziņā veidojas negatīvi, postoši tēli. Izveidojas noslēgts loks: darbs -> rēķinu maksāšana -> bailes -> darbs -> rēķinu maksāšana -> bailes -> darbs….”

Lai atrastu piemērotāko darba vietu, nepieciešams arī mainīt attieksmi pret darbu un strādāšanu kā tādu. Psihoterapeits rosina padomāt, ko cilvēki runā un domā atgriežoties no darba mājās: „Parasti ir tādas frāzes kā „nu tad beidzot esmu atgriezies”, „esmu galā ar darbu”. Tas, ko cilvēki saka, liecina par viņu iekšējo stāvokli, un tādas frāzes rāda, ka cilvēkam darbs saistās ar nebrīvības un verdzības stāvokli. Tad nepieciešams mainīt darbu vai attieksmi pret to, jo darbs ir liela un ļoti nozīmīga cilvēka dzīves sastāvdaļa.”

Ietekmi uz attieksmi pret darbu var atstāt arī audzināšana ģimenē, proti, „ja bērnam kopš pašas bērnības savu vecāku darbs saistās ar negatīvu tēlu, tad zemapziņas līmenī notiek atgrūšana. Tā var izpausties kā apātija, slinkums, nevēlēšanās mācīties un darba trūkums nākotnē”.

Tāpēc vecākiem ir jārūpējas, lai bērnos jau kopš mazotnes rastos pozitīva attieksme pret darbu, kas sekmēs profesionālās karjeras ievirzi viņiem tīkamās un individuālajiem dotumiem atbilstošās specialitātēs.

Ilustrācija: sxc.hu