Veselība

Pētot nervu sistēmas fizioloģiju, bulgāru garīgais skolotājs un mistiķis Beinss Duno nonācis pie secinājuma, ka nervu sistēma ir kā instalācija, pa kuru plūst dzīvās dabas spēki. Nervu sistēmā viss plūst kā ūdens pa ūdensvada caurulēm. Ja ūdenī ir smiltis, tās pakāpeniski nogulsnējas, līdz kādu dienu caurules aizsērē.

„Aizsērēšana notiek ar ūdens instalāciju, un tas notiek arī ar cilvēka nervu sistēmu. Ko tad darīt? Attīriet to! Ir jāzina, kādas domas un vēlēšanās drīkst pieļaut,” uzsver Beinss Duno.

Viņš cilvēku salīdzina ar koku, kuram ir divu stumbri: „Tās ir divas galvenās sistēmas cilvēkā: smadzeņu un veģetatīvā nervu sistēma. Smadzeņu sistēmas zari plešas uz leju, līdz ekstremitātēm. Bet saknes ir augšā, smadzenēs. Otrs stumbrs ir kuņģa smadzenes vai tā saucamā veģetatīvā nervu sistēma, kas sastāv no mezglu, gangliju virknes, kuri visvairāk ir izvietojušies kuņģa rajonā. Veģetatīvās nervu sistēmas saknes atrodas ganglijos - kuņģa smadzenēs -, bet zari iet uz augšu. Tātad abu šo stumbru zari savijas.”

Ar ko atšķiras šīs divas sistēmas? „Smadzeņu sistēma ir elektrības nesēja; ja tā ir attīstīta vairāk – cilvēks sāk izžūt. Elektrība atņem visu organisma mitrumu, tādēļ cilvēks kļūst kalsns, it kā izžuvis. Veģetatīvajai nervu sistēmai raksturīgi pretēji rezultāti. Ja tā ir vairāk attīstīta, cilvēks kļūst pilnīgāks, veidojas liekas matērijas sastrēgumi, kas pēc tam pārvēršas resnumā. Šīs divas sistēmas var koriģēt viena otru,” skaidro Beinss Duno.

Mistiķis arī norāda, ka apziņas atrašanās vieta ir galva, daļēji arī – mugurkauls: „Kādreiz apziņas galvaspilsēta bija citā vietā, tās nebija smadzenes. Vēl pastāv apziņas spēki, kas nav pārvietojušies uz galvu. Kur bija apziņas vieta agrāk? Veģetatīvajā nervu sistēmā vai tā saucamajā saules pinumā. Tālajā senatnē cilvēka galva bija šajā vietā, viņš domāja ar saules pinumu,” uz savu jautājumu atbild pats Beinss Duno.

Cilvēka panākumi ir atkarīgi no veģetatīvas nervu sistēmas. Prieks, labs noskaņojums, iedvesma ir veģetatīvās nervu sistēmas dēļ. Tas agrāk bija zināms, bet tagad aizmirsts, tādēļ ir jāmācās no jauna. Beinss Duno uzskata, ka šodienas darbs ir organizēt cilvēka sirdi un [galvas] smadzenes.

„Visi orgāni šodien organizējas tā, lai nonāktu saskaņā ar veģetatīvo nervu sistēmu. Dievišķā enerģija nāk no veģetatīvās nervu sistēmas, bet cilvēka garīgais spēks ir saules pinumā, kuru es saucu par dzīvradošajām smadzenēm."

Pēc mistiķa domām, smadzenes un dzīvradošās smadzenes ir jāharmonizē. Tas ir nepieciešams, jo cilvēks arī citai – augstākai pasaulei. „Cilvēka spēks slēpjas veģetatīvajā nervu sistēmā, tādēļ neatstājiet to atvērtu tā, ka caur to var nākt un iet jebkurš,” brīdina garīgais skolotājs. „Slēdziet to ar deviņām atslēgām, bet pielieciet deviņus krānus, lai dzer visi izslāpušie. Veģetatīvā nervu sistēma uztver patiesību un realitāti tieši, bet [galvas] smadzenes to tikai atspoguļo. Pati tā nebojājas, bet, kad pārtrūkst plūsma, kas iet no tās uz smadzenēm, izjūk abu sistēmu darbība. Piemēram, naids izjauc pareizu abu sistēmu darbību. Lai atjaunotos, katru dienu 15-20 minūtes veiciet vingrinājumus veģetatīvās nervu sistēmas uzlabošanai.”

Veidojoties labvēlīgiem apstākļiem sakņu attīstībai, cilvēks kļūst pilnīgāks, novērojis Beinss Duno. „Vājš, kalsns cilvēks vairāk domā, pilnīgs, resns — vairāk jūt. Apskatot veģetatīvo nervu sistēmu, redzēsim, ka tās saknes ir kuņģī, kur ir dziedzeri – saukti par kuņģa smadzenēm, bet zari iet uz galvas smadzenēm un no turienes sūta enerģiju uz leju. Ja veģetatīvo nervu sistēmu nepārvaldītu smadzenes, cilvēks nokļūtu pašsaglabāšanās instinkta varā.”

Ilustrācija: onlyhdwallpapers.com