Veselība

Krievu ārsts, dziednieks un psihoterapeits Valērijs Siņeļņikovs savā daudzu gadu pieredzē ir pārliecinājies, ka pasaules uztvere un saprāta attīstības līmenis nosaka to, ko mēs lietojam uzturā un kādam uztura veidam dodam priekšroku. Mūsdienu pasaulē dominē jauktā uztura veids, kas grūti savienojams ar garīgu dzīvesveidu.

Valērijs Siņeļņikovs uzskata, ka svarīgi ir ne tikai tas, ko cilvēki ēd, bet arī tas, kālab viņi ēd: „Kā jūs sevi uztverat, kā jūs attiecaties pret sevi un apkārtējo pasauli – tāds arī būs jūsu uzturs. Vienkāršāk sakot, pasaules uztvere un saprāta attīstības līmenis nosaka mūsu uztura raksturu.”

Savā grāmatā „Svētīgs uzturs” viņš raksta: „Oficiālā zinātne cilvēku uzskata tikai par fizisku ķermeni – matērijas eksistences un kustības īpašu formu, kuras dzīvības uzturēšanai vajadzīgs daudzveidīgs, olbaltumvielām, taukvielām, ogļhidrātiem, vitamīniem un mikroelementiem bagāts uzturs. Tāds jau sākotnēji kļū­dainais uzskats par Dzīvību un Cilvēku, uzskats, kas iz­virza noteiktu uztura modeli, valda ne tikai Rietumos, bet faktiski visā pasaulē, tāpēc arī ir radušās dažādas uztura sistēmas un diētas. Patlaban to ir ļoti daudz.”

Kā izplatītākās uztura sistēmas viņš uzskaita:

• Tradicionālais jauktais uzturs
• Dalītais uzturs
• Uzturs atbilstoši asins grupām
• Diētiskais uzturs
• Monodiēta
• Makrobiotiskais uzturs
• Veģetārais uzturs un tā veidi

Tradicionālais jauktais uzturs, pēc Valērija Siņeļņikova domām, ir rietumos valdošā uztura sistēma un tās izveides aizsākumi meklējami 19.gadsimtā. „Šajā sistēmā ir akcentēta doma, ka cilvēks ir tāda kā krāsns, kurā sadeg produkti, un tā rezultātā izdalās siltums, kuru var izteikt kilokalorijās. Šīs sistēmas kontekstā cilvēks tiek uzskatīts tikai par fizisku ķermeni, kura uzbūvei ir vajadzīgas olbaltumvielas, taukvielas un ogļhidrāti. Vēl ir nepieciešami vitamīni un mikroelementi. Ir aprēķināta šo vielu diennakts deva pieaugušajam un bērnam, kā arī dažādu profesiju cilvēkiem. Viss it kā šķiet pareizi, taču ir daži “bet”.”

Viena no pretrunām ir šādas sistēmas nespēja izskaidrot, kādēļ tukli cilvēki vēlas ēst un nereti pat vairāk par citiem. „Viņam taču or­ganismā ir uzkrājies pārlieku liels daudzums tauku, kuri tā dēvētajā Krebsa ciklā var pārvērsties gan par olbal­tumvielām, gan ogļhidrātiem un izdalīt daudz enerģijas,” prāto Valērijs Siņeļņikovs.

Kā citu „bet” autors min 20. gadsimta beigās veikto eksperi­mentu, kurā zinātnieki konstatēja, ka, ja cilvēks uzņem tik daudz olbaltumvielu, cik iesaka mūsdienu dietologi (no 40 līdz 120 gramiem diennaktī), tad viņa izelpotajā gaisā palie­linās slāpekļa daudzums: „Bet kā mēs zinām, slāpeklis ir visu olbaltumvielu galvenais ķīmiskais elements. Un glu­ži otrādi, ja cilvēks uzņem mazāk olbaltumvielu nekā paredz tā dēvētā norma, tad izelpotajā gaisā samazinās slāpekļa daudzums. Tātad organisms pats nepieciešamās olbaltumvielas sintezē no atmosfērā esošā slāpekļa.”

Iepriekšminētie fakti ir tikai daži no argumentiem, kas raksturo būtiskus tradicionālā jauktā uztura trūkumus. Daudzas šādas pretrunas tiek novērstas uzņemot barību pēc citām – sarežģītākām un uz garīgajām zināšanām balstītām uztura sistēmām.

Ilustrācija: foodcoachnyc.com