Nauda

Cilvēki, kurus neapmierina saņemtais atlagojums par viņu darbu, mūsdienās pasaulē ir lielākā daļa no visiem strādājošajiem. Nesen izpētīts, ka cilvēku finansiālo situāciju lielākoties nosaka nevis ārējie faktori, bet gan pašu darbinieku raksturs un psiholoģiskās iezīmes.

Maz maksā? Tas nekas. Galvenais, ka stabils darbs
Cilvēki ar cietēja psiholoģiju parasti izvēlas zemu apmaksātu, tomēr stabilu darbu, bieži vien - valsts iestādēs. Šāds darbs izvēlēts, jo valsts darbā alga lielākoties tiks samaksāta laikus, būs arī sociālās garantijas. Strādājot privātajā sektorā, vienmēr ir risks, ka kādā brīdī varbūt paliksi bez darba.
Šāds cilvēks neuzticas paša spēkiem un uzskata, ka viņa pieredze un zināšanas nevienam nav vajadzīgas. Galu galā tā arī notiek. Tad šis cilvēks sāk strādāt garlaicīgu darbu, kas viņam pašam nemaz nepatīk, neinteresējas par profesionālajiem jaunumiem, un laika gaitā patiešām kļūst nevienam nevajadzīgs.

Bailes no pārmaiņām
Šādu cilvēku moto: "Labāk, lai ir labāk, nevis riskēt un pazaudēt visu." Cilvēki ar cietēja psiholoģijas nekad neizveido savu biznesu, neapgūst jaunus tirgus segmentus, nekad neiegūst otru augstāko izglītību. Sasniedzot cienījamu vecumu, viņi neparko nepārceltos dzīvot uz citu pilsētu.

Zems pašvērtējums
Šī ir viena no raksturīgākajām iezīmēm. Bet kā var būt augsta pašcieņa, ja cilvēks nevis dzīvo, bet eksistē. Viņam ir garlaicīgs, neinteresants darbs, kuru ir ļoti bail zaudēt, un dzīvē nav spilgtu iespaidu, viņi baidās riskēt un mainīt dzīvesvietu. Tieši šie galvenie faktori rada zemu pašvērtējumu.
Cilvēks ar cietēja psiholoģiju neapzinās, ka labklājība un labas iespējas uzrodas aktīviem cilvēkiem, kuri nebaidās riskēt un sākt visu no nulles.

Nevēlēšanās būt aktīviem
Lai kaut ko sasniegtu un tiktu pie labiem rezultātiem, ir regulāri jāstrādā. Piemēram, katru dienu jāpārskata iespējas, kā tikt pie interesanta un labi apmaksāta darba. Skaidrs, ka vajadzētu uzņemties lielāku atbildību un lielāku darba slodzi. Un šādā veidā nemitīgi pilnveidot savu profesionalitāti.
Cilvēki ar cietēja psiholoģiju nevēlas un neprot izrādīt aktivitāti: baidās meklēt jaunu darbu, jau iepriekš secinot, ka viņiem tas nav pa spēkam. Pasīviem cilvēkiem nekad nebūs daudz naudas.

Vienmēr visi parādā
Cilvēks ar cietēja psiholoģiju uzskata, ka viņam ir jābūt pietiekami lielai algai. Tikai tāpēc, ka viņš kvalitatīvi dara savu darbu. Viņa alga jābūt tādai, lai pietiktu gan ikdienas dzīvei, gan atpūtai, gan bērniem, gan sev. Taču tajā pašā laikā viņš aizmirst, ka viņš ir piekritis strādāt zemu atalgotu darbu, un vaino savu „skopuli priekšnieku”. Vārdu sakot, šis cilvēks noveļ atbildību uz citu pleciem.

Vienkāršāk ir būt taupīgam
Cilvēki, kuriem mūždien nav naudas, veltī savus spēkus nevis darbam, bet naudas taupīšanai. Viņi tērē laiku, staigādami pa veikaliem un salīdzinādami cenas, lai atrastu vietu, kur nopirkt lētāk. Viņi raksta iesniegumus uz dažādām iestādēm, lai meklētu iespēju samazināt maksu par komunālajiem pakalpojumiem, vai piesakās uz vienreizēju sociālo palīdzību un pabalstiem. Dažkārt spēku, kas tiek iztērēts šādu formalitāšu kārtošanai, cilvēks varētu veltīt papildu darba vai jauna darba meklēšanai.

Avots: kasjauns.lv

Ilustrācija: sxc.hu