Personas

P – aforismu autoru katalogs

Katalogā apkopoti slavenākie aforismu autori, kuru uzvārds sākas ar burtu „P”.

Palmerstons Henrijs Džons (1784-1865), angļu politiķis.

Paracelzs (1493-1541), šveiciešu mediķis, filozofs.

Parkinsons Sirils Norfkots (dz. 1909), angļu rakstnieks.

Parmenīds no Elejas (p.m.ē. 540-470?), sengrieķu filozofs.

Paskāls Blēzs (1623-1662), franču zinātnieks un filozofs.

Pastērs Louis Pasteur (1822-1895). Franču ķīmiķis.

Patrekuls Vellejs (p.m.ē 20 - m.ē. 30?), vēsturnieks, imperatora
Tibērija laikabiedrs.

Pavlovs Ivans (1849-1936), frievu fiziologs, Nobeļa prēmijas
laureāts (1913?).

Pāvils Viens no kristiešu apustuļiem. Dzimis jūdu, bet romiešu
pilsoņu ģimenē. Tādējādi viņam ir doti divi vārdi: jūdu
Sauls un romiešu Pāvils. Tiek uzskatīts, ka gājis bojā
kristiešu vajāšanas laikā pēc Romas ugunsgrēka (m.ē.
64.g.).

Pegī Šarls (1873-1914), franču dzejnieks un publicists.

Peins Tomass (1737-1809), amerikāņu politiķis un rakstnieks.

Penns Viljams (1614-1718), amerikāņu valstsvīrs.

Periandrs no Korintas (666-586 p.m.ē.), viens no tā sauktajiem
"septiņiem sengrieķu gudrajiem".

Pestalocijs Johans Heinrihs (1746-1827), austriešu pedagogs.

Petans Žarko (dz. 1929), slovēņu aforists.

Petefi Šandors (1826-1849), ungāru dzejnieks.

Petī-Sans Žans (1790-1870), šveiciešu morālists.

Petrarka Frančesko (1304-1374), itāļu dzejnieks, humānists.

Petronijs (miris m.ē. 66.g.), romiešu satīriķis.

Piažē Žans (1896-1980), šveiciešu psihologs.

Pigo-Lebrēns Gijoms (Antuāns Pigo de Lepinuā) (1753-1835), franču
rakstnieks.

Pindars (p.m.ē. 518?-438), sengrieķu dzejnieks.

Pisarevs Dmitrijs (1840-1868), krievu literāts.

Pitagors (p.m.ē. 582-507), sengrieķu filozofs un matemātiķis.
Pitagors - nav vārds, bet iesauka, kas nozīmē
"pārliecinoši runājošais".

Pitaks no Mitilēnas (650?-580? p.m.ē), sengrieķu valstsvīrs un
stratēgs.

Pits Viljams (1708-1778), angļu sabiedriskais darbinieks.

Pīters Lourenss (dz. 1919), kanādiešu-amerikāņu pedagogs un
rakstnieks.

Platons (p.m.ē. 427?-347?), sengrieķu filozofs.

Plauts (p.m.ē. 254-184), romiešu dramaturgs.

Plīnijs Juniors (62-113 m.ē.), romiešu orators.

Plīnijs Vecākais (23-79 m.ē.), romiešu dabaszinātnieks.

Plotīns (204-270), filozofs, neoplatonisma aizsācējs.

Plutarhs (46-120 m.ē.), sengrieķu rakstnieks, biogrāfs.

Pļehanovs Georgijs (1856-1918), krievu sociāldemokrāts.

Polībijs no Megapoles Arkādijā (p.m.ē. 200?-120?). vēsturnieks. Pēc
Romas uzvaras pār ahajiešu savienību kā ķīlnieks nokļūst
Romā. Piedalījies vairākos romiešu karagājienos. Bijis
Kartāgas nopostīšanas liecinieks.

Pompadūra Žanna-Antuanete Puasona (1721-1764), marķīze, franču
karaļa Ludviķa XV favorīte.

Poppers Karls (1902-1994), austriešu izcelsmes britu filozofs.

Portalis Žans Etjēns Marī (1746-1807), franču jurists un
sabiedriskais darbinieks.

Poups Aleksandrs (1668-1744), angļu dzejnieks.

Poups Aleksandrs (1688-1744). Angļu dzejnieks, kritiķis un
tulks.

Prestons Kīts (1884-1927), amerikāņu literāts, kritiķis.

Prevo Ežēns Marsels (1862-1941), franču rakstnieks.

Prišvins Mihails (1878-1954), krievu rakstnieks.

Proknovs Herberts (1897- ), amerikāņu rakstnieks, politiķis,
finansists.

Propertijs (p.m.ē. 50 - m.ē. 16), romiešu dzejnieks.

Protagors no Abdērām Trāķijā (p.m.ē. 480-410), sengrieķu filozofs.

Prudons Pjērs Žozefs (1809-1865), franču sociālists-anarhists.

Prusts Marsels (1871-1922), franču rakstnieks.

Psalmi (vārds etimoloģiski ir cēlies no grieķu 'psalterion' -
mūzikas instrumenta nosaukums). Reliģiski dziedājumi -
lūgšanas. Izcelsme ne agrāka, ja neskaita atsevišķus
izņēmumus, kā p.m.ē. 5. - 4.gs.

Puankarē Anrī (1854-1912), franču matemātiķis.

Publijs Sīrs (p.m.ē. 42 - ?), romiešu dzejnieks.

Puškins Aleksandrs