Nacionālie svētki

Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēta jauna kalendārā gada sākums. Antīkajā pasaulē Jaunais gads tika svinēts 1. martā, bet mūsdienās vairums valstīs, kur lieto Gregora kalendāru, to atzīmē 1. janvārī.

1991. gada 20. janvārī OMON un citas padomju militārās specvienības ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju, izraisot Rīgas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki cilvēki.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome — Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna — de iure atzina Latvijas Republiku par suverēnu valsti.

Piemin Latvijas karavīrus, kas nacistiskās Vācijas armijas sastāvā cīnījās 2.pasaules kara laikā.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce.

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu".

Tiek atzīmēta kopš 1955.gada.

1945. gada 8. maijā nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulāciju. Eiropā beidzās Otrais pasaules karš.

Tiek atzīmēta kopš 1997.gada.

1986. gada 9. maijā, Roberta Šūmana 100. dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu Eiropas apvienošanā, Eiropas Kopiena nolēma šo dienu pasludināt par Eiropas dienu.

ANO noteiktā svinamā diena.

1919. gada 22. jūnijā Cēsu kaujās Igaunijas Republikas armija un Ziemeļlatvijas brigāde uzvarēja Baltijas Landesvēra un vācu Dzelzs divīzijas karaspēku.

1941. gada 4. jūlijā Eiropas ebreju holokausta laikā tika nodedzināta Rīgas ebreju sinagoga Gogoļa ielā kopā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem.

Atzīmē kopš 2007.gada jūlija otrajā sestdienā.

1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas-Krievijas miera līgums, kurā "Krievija bez ierunām atzina Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsacījās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi".

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas statusu". Līdz ar to "de facto" tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība.

1939. gada 23. augustā tika noslēgts Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums (Molotova—Ribentropa pakts), kuram bija pievienots slepens protokols par Austrumeiropas sadali šo valstu interešu zonās. Saskaņā ar šo vienošanos Latvija, Igaunija un Somija, vēlāk arī Lietuva, nonāca PSRS ietekmes sfērā.

Atzīmē septembra otrajā svētdienā.

1236. gada 22. septembrī notika Saules kauja, kurā žemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeni.

1919. gada 11. novembrī Bermontiādes laikā Latvijas armija sakāva Bermonta-Avalova vadīto vācu un krievu baltgvardu karaspēku Rīgā.

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padomes sēdē tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts.

Atzīmē kopš 1998.gada decembra pirmajā svētdienā.