Vārda dienas
Māra
Māra: no personvārda Marija - no personvārda Marija - latinizēta forma no personvārda Mirjama - no ebreju "mārā" - pretoties, atraidīt vai "Miryam" - rūgtums; somu "maire" - jauks, maigs. Latviešu dainās līdzinās Laimai. Senākais vārda fiksējums Vidzemē 1765. gadā. Kalendārā no 1767. gada.
- no Indras Andersones izdevuma "Mans vārds"
Liktenis Mārai dāvina daudz: talantu, vīrieti, spēju saglabāt savu "es". Māra ietur attālumu pat ļoti tuvās attiecībās, attālumu, kāds ir starp kausu un lūpām. Ir ļoti stingra savas iekšējās pasaules izveidē. Viņu nekad nevar novirzīt no mērķa. Māra par visu vairāk ciena patstāvību. Parasti skaistākais laiks Mārai atnāk Balzaka sievietes vecumā. Nav skopa, kašķīga vai skaudīga.
- no Gunara Treimaņa izdevuma "Vārdu noslēpumi"