Veselība

Pirmais priekšstats par cilvēka temperamentu radies jau ļoti sen – apmēram divarpus tūkstošus gadu atpakaļ. Sengrieķu ārsts un filosofs Hipokrāts pirmais mēģināja atkarībā pēc uzvedības un izturēšanās iedalīt cilvēkus četros tipos – sangvīniķis, melanholiķis, holēriķis un flegmatiķis.

Viņš arī domāja, ka atšķirības cilvēkos saistītas ar dažādu šķidrumu attiecībām organismā. Tas šķidrums, kas ir vairākumā, nosaka cilvēka temperamentu. Hipokrāts izpētīja, ka cilvēka organismā ir četru veidu šķidrumi:

• žults,
• melnā žults,
• limfa,
• asinis.

Attiecīgi holēriķim organismā pārsvarā ir žults (grieķu val. – holeia), melanholiķim – melnā žults (grieķu val. – melan holeia), flegmātiķim – limfa (grieķu val. – phlegma), sangvīniķim – asinis (grieķu val. – sanguis). Redzams, ka temperamentu tipu apzīmējumi ir cēlušies no grieķu valodas un tos joprojām izmanto.

Nozīmīgus pētījumus par temperamenta tipiem veica Ivans Pavlovs 20. gadsimta 20.-30. gados. Viņš pierādīja, ka ir četri augstākās neirālās darbības tipi un tiem atbilst četri klasiskie temperamenti. Ar augstāko neirālo darbību saprot galvas smadzeņu garozas un zemgarozas centru darbību.

Lai gan ir bijuši mēģinājumi izveidot jaunas temperamentu teorijas, tomēr mūsdienās pētnieki ir atgriezušies pie iepriekš aprakstītā Hipokrāta modeļa, un uzskata, ka temperaments ir cilvēka psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka viņa uzvedības veidu un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām. Turklāt cilvēka temperaments ir iedzimts, un dzīves laikā tas nekad nemainās.

Zinot cilvēka temperamenta tipus, ir vieglāk izprast gan sevi, gan citus. Kāpēc mēs domājam un reaģējam savādāk nekā citi? Kāpēc viens vienmēr ir straujš un enerģisks, bet cits – gauss un lēnīgs? Tam pamatā ir cilvēka individuālais temperaments.

Cilvēka temperamentu veido divas komponentes ekstraversija/introversija un emocionalitāte.

Ekstraverts (uz āru vērsts) cilvēks ir atklāts, ātri iepazīstas, ir komunikabls. Viņam patīk atrasties sabiedrībā. Parasti ekstravertam cilvēkam ir daudz draugu un paziņu. Viņi viegli iejūtas jaunos apstākļos. Šādi cilvēki atklāti izrāda savas emocijas un pārdzīvojumus.

Turpretim, intraverta personība ir noslēgta, atturīga, samērā lēni iejūtas jaunās situācijās. Viņiem parasti ir nedaudz labu draugu, bet paziņu loks ir šaurs. Šādi cilvēki parasti atklāti savas emocijas un jūtas neizrāda – viņi tās patur pie sevis.

Raksturojot emocionalitāti, cilvēkus iedala emocionāli nenoturīgos un emocionāli noturīgos.

Emocionāli nenoturīgie cilvēki ir emocionāli, kas ātri un izteikti parāda savas emocijas. Savukārt, emocionāli noturīgie – parasti neizrāda spilgtas emocijas, viņi visu labi apsver un pārdomā.

Ekstraversijas/introversijas un emocionalitātes izpausmju noteiktas kombinācijas ir pamatā dažādiem temperamentu tipiem.

Ilustrācija: niu.edu