Senču svētki

Ja rītā pirmais laimes novēl vīrietis un pirmais pretī nāk suns, būs labs gads. No mājas nedrīkst neko izdot, lai visu gadu nav jāizdod. Nevajag ilgi gulēt, tad visu gadu būs jāguļ.

Triju Ķēniņu diena. Saukta arī par Pagānu dienu. Nesukā matus. Uz durvīm velk lietuvēna krustu, lai tas nekaitētu ļaudīm un lopiem. Jāpurina ābeles, lai daudz ābolu. Vakariņas ēd tikai tad, kad debesīs parādās pirmās zvaigznes. Zīlē nākotni, bet ar šo dienu to jābeidz līdz rudenim. Zvaigznes dienas ūdenim piemīt dziedinošas spējas.

Cūku, Cūkaušu diena. Ziemas vidus. Sieviešu svētdiena. Nevērpa, neauda, neadīja, neplēsa skalus, lai cūkas nerokas un neizaug kaulainas. Lai cūkas un zirgi neslimotu, jāiet uz kūti un jādanco. Nedrīkst rāties, jo tad piesauc nelabos garus.

Svētki visiem mājas dzīvniekiem. Lopi jābaro īpaši labi un tiem jādod atpūta.

Senlatvieši šo dienu vēl sauc šādi: Svecaine, Grabenīca, Groninica, Vēja Diena, Govju diena, Teļu diena, Aizgavēnis, viena no Māras dienām – Ziemas Māra, ziemas Marijas diena.

Kristīgā baznīca Sveču dienu sauc par Marijas šķīstīšanās dienu. Šī ir 40.diena pēc Jēzus dzimšanas un Marija ar Jēzus bērniņu pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes svētnīcu.

Pareizticīgā baznīca šo dienu sauc par Satikšanās dienu. Tā ir diena, kad Jēzus satikās ar Simeonu.

Senlatvieši šo dienu sauc arī šādi: Acu diena, Uguns diena.

Amerikāņi šo dienu sauc par Svētās Dorotejas dienu.
Dārtas dienā visvairāk snieg vai jau ir visvairāk sasnidzis sniegs.

Senlatvieši šo dienu sauc arī šādi: Kukaiņu, Kustoņu diena.

Kristietībā katoļi šo dienu svin par godu apustulim Matīsam.

Par Kazimira dienu ir zināms tikai viens ticējums – šajā dienā atlido cīruļi.

Senlatvieši šo dienu sauca arī šādi: kukaiņu diena, Kāpostu diena, Kūņu diena, Ģerdas diena, Ģerdača diena, Čūsku diena.

Šī ir pirmā no kustoņu un kukaiņu dienām.

Senlatvieši šo dienu sauc arī šādi: Bindes diena, Bindus diena, Bimbeļa diena, Binduļa diena, Bindukša diena, Matiņu diena.

Katoļi svētajam Benediktam. Katoļu tradīcijā Benedikts (latīniski "Benedictus" – „svētītais”) dzīvojis ap 480.-543. gadu un dibinājis Monte Cassino klosteri Neapoles tuvumā.

Šī ir Lielā kustoņu diena. Bindus diena ir latviešiem pussvētdiena, un viņi to sauc par kustoņu dienu. Tad zeme paliekot silta un visi tārpi, skudras un kukaiņi sākot kustēties. Kustoņi, kas nebūtu pamodušies Ģērtrūdes dienā, ceļas Bindus dienā, jo Bindus ir vēl spēcīgāks kā Ģērda. Bindes dienā mostoties arī lācis un pagriežoties uz otriem sāniem gulēt.

Jāizdara:

Bindus rītā nedrīkst ilgi gulēt, jo šinī dienā ceļas lācis augšā, un kas pēdējais paliek gultā, tam lācis atstāj savu miegu.

Benedikta dienā mājā jāslauka griesti, pirms saulīte uzlec, tad mušu neesot.

Bindes dienā vajagot garkāta izkapti tādā vietā izkārt, kur staigājot to vienmēr varot redzēt, tad tai gadā nevienas čūskas neredzēšot.

Priekš saules lēkšanas vajagot lopu kūtis izslaucīt un mēslus izsviest pret ziemas pusi, tad mušas nedzīvošot kūtī.

Arī govīm vajag muguras noslaucīt, tad vasaru nevienas mušas tās neaiztiekot.

Jāņem vērā:

Ja kustoņu dienā ved ko no meža mājā, tad vasaru nāk mājā čūskas.

Bindes dienā neko nedrīkst mājā ievest. Ja malku vai žagarus ievedot, tad katrs malkas gabals un žagariņš pārvēršoties par čūsku.

Ja Bindes dienā sērmūkša koka kūjiņu zemē iemienot, tad pēc pāra stundām atradīšot pie tās saritinājušos čūskas zemē guļam.

Binduļa dienā nevar ūdeni liet silē, lai lopi nebizo.

Laika vērotājiem:

Ja Bindus dienā sniegs mijas ar lietu, tāds tas būs arī Lieldienās.

Silta Bindus diena vēsta par siltu pavasari.

Gadā senlatviešiem ir četras Māras dienas.
Šī ir viena no Māras dienām – Pavasara Māras diena.

Tautā šo dienu sauc arī šādi: Māres diena, Māršu diena, Māršienas diena, Māriņas diena, Māršdiena, Kustoņu diena, Kāpostniece, Gavēņu Māra, Atmodas diena, Otrā Zāļu diena, Marijas pasludināšanas diena.

Jāsaudzē dabu. Šajā dienā nedrīkst ne lauzt, ne cirst kokus, jo koks stipri asiņo un nokalst. Lapu dienas vakarā meitas gāja uz avotu muti mazgāt, lai kļūtu skaistas un puišiem tīkamas. Lapu dienā ir jāsēj zirņi. Skaista, saulaina lapu diena norāda uz jauku rudeni.

Laba diena, lai stādītu sīpolus.

Laba diena, lai stādītu sīpolus

Ar Urbāna dienu beidzās vidējā sēja un sākās vēlais sējas laiks. Urbāna dienā zivis atgriežoties no nārstiem upēs.

Urbāna diena ir ļoti piemērota auzu, miežu sēšanai, ir laba diena gurķu sēšanai.

Savukārt, daudzos Latvijas novados uzskatīja, ka Urbāna dienā nevar sēt dārzeņus, kas aug zem zemes. It sevišķi tas attiecoties uz kartupeļu stādīšanu. Šajā dienā stādītos kartupeļus apēdot un izrobojot tārpi.

Tā ir ļoti svēta diena, jo pati maizīte senčiem arī bija svēta. Šajā dienā nedrīkstēja neko sēt. Lai izdotos laba maizīte, ir jāzina daudz un dažādi cepšanas noslēpumi. Senči ievēroja, ka maizīte labāk padodas, ja to cepj sestdienā. Trešdienā un piektdienā labāk ir maizīti necept.

Citi nosaukumi: Vitus diena.

Četras dienas pirms Vītus dienas ir jābeidz visus sējas darbus. Cik dienu pēc Vītus dienas sēj, tik nedēļu vēlāk šī labība ienāksies.

Līdz Vītus dienai zāli plūca tikai ar rokām, bet pēc Vītus dienas zāli varēja pļaut ar izkapti. Ja Vītus dienā līst lietus, tad tas sola labu ražu.

Uzkopj mājas, mazgā veļu, kurina pirti.

Citi nosaukumi: Līgo vakars, Zāļu diena.

Zāļu dienā lasītām ārstniecības zālītēm ir piedēvētas brīnumainas spējas.

Ap Jāņiem ir garākās dienas gadā, tāpēc tie ir arī Saules svētki, jo saule pie debesīm ir redzama visilgāk. Jāņi iezīmē sējas laika nobeigumu. Ja līdz Vītus dienai bija jābeidz sēt labība, tad līdz Jāņiem ir jāsasēj visa dārza kultūra. Vislabākā rāceņu sēšanas diena ir pēdējā dienā pirms Jāņiem, bet kāļi ir jāsēj pašā Jāņu vakarā.

Ap Jāņiem sākas arī siena pļauja. Dzeguze beidz kūkot un vālodze beidz pogot savas dziesmas ap Jāņiem. Ir ticējums: cik dienu pēc Jāņiem dzeguze kūko, tik nedēļu pēc Mārtiņiem lopus varēs dzīt ganos.

Ap Jāņiem pārsvarā ir lietains laiks. Tāpēc ir paruna "Līst kā ap Jāņiem". Bet, ja kādu gadu Jāņos neielīst, tad gaidāms jauks rudens. Liela uzmanība tika veltīta Jāņu rasai. Tā tiek dēvēta par "zelta rasu".

Meitas Jāņu rīta rasā mazgāja seju, lai būtu daiļa no vaiga. Vai arī izģērbās kaila un viscaur nomazgājās ar rīta rasu, lai būtu skaists augumiņš.

Kur rasa uz zāles vizēja Jāņos vēl ap pusdienlaiku, tur varēja rakt aku. Līdz Jāņiem nepeldējās, jo ūdens vēl nebija "noziedējis". Toties Jāņu vakarā gāja peldēties un peldināja arī zirgus, lai tie būtu brangi.

Jāņus uzskatīja par auglības svētkiem visplašākā nozīmē - kā druvu un dārzu, kā lopu un bišu, tā arī sievu un vīru auglību. Lai veicinātu auglību, līgo dienā appušķoja ne vien māju un vārtus, bet arī ganāmpulku, bišu mājokļus un pina vainagus cilvēku galvām. Tam pašam mērķim kalpoja ugunskuri.

Jāņu naktīs meitas ne vien zīlēja preciniekus, bet nereti arī sapazinās, sadraudzējās un saderinājās ar saviem arājiņiem.

Par Jāņu galvenajiem ēdieniem tika uzskatīti Jāņu siers un alus. Tie abi ir auglības simboli: siers - laidaram, alus - tīrumiem.

Ja šai dienā ielīst, līs septiņas dienas no vietas. Ja spīd saule, tad spīdēs septiņas nedēļas.

Kurš Septiņos gulētājos no rīta ilgi guļ, tas visu gadu kausies ar miegu.

Ja gadās saslimt tieši Septiņu gulētāju dienā, tad jāsit pa slimo vietu un jāsaka: Slimība, paliec guļot kā Septiņi gulētāji!