Ticība

Neskatoties uz senatni, vēdu zināšanas ir dziļi zinātniskas un daudzveidīgas. Tajās ir tik pilnīgs cilvēka organisma, psihes, fizioloģijas, Visuma uzbūves, tikumības un medicīnas likumu apraksts, kādu nesastapt ne vienā citā darbā. Bet visvērtīgākais ir tas, ka Vēdas precīzi atbild uz pašu galveno jautājumu: „Kāda ir cilvēka dzīves jēga?”

Kas īsti ir Vēdas? Vārdu „vēdas” tulko kā „zināšanas”. Ne velti krievu valodā sakne „ved” norāda zināšanas. Šī nozīme redzama arī tādos vārdos kā „zināt” (krievu valodā – ведать), „zināšanas” (krievu valodā – ведомости), „atklāt” (krievu valodā – поведать), „izzināt” (krievu valodā – разведать), „ievākt ziņas” (krievu valodā – осведомится) un citos.

Vēdas tā ir sena gudrība. Vēdu pamattraktātus pierakstīja gudrais vārdā Šrīla Vjāsadeva apmēram 5 tūkstošus gadu atpakaļ, pirms tam tos nodeva mutiski no skolotāja skolniekam daudzu tūkstošu gadu garumā. Tas apstiprināts ar vēsturiskiem faktiem, uz kuriem Vēdas atsaucas. Daudzi mūsdienu zinātnieki un pētnieki arī uzskata Vēdas par pašām senākajām zināšanām uz planētas un nopietni tās pēta, atklājot ne mazums interesanta.

Daudzi talantīgi cilvēki iedvesmu savai zinātniskajai vai literārajai darbībai smēlās un smeļas dziļajās Vēdu zināšanās. Pagātnē tādi slaveni cilvēki kā J.Gēte, A.Enšteins, R.Emersons, L.Tolstojs un daudzi citi sajūsminājās par vēdisko zināšanu dižumu. Ne velti pašās Vēdās tiek teikts, ka mūžīgo zināšanu apguve nes prieku.

Dažreiz rodas doma, ka senās zināšanas ir kaut kas primitīvs, tajā pat laikā jaunās teorijas un izgudrojumi ir daudz nopietnāki un zinātniskāki. Bet es nonācu pie pilnīgi pretēja secinājuma. Sākot pētīt vēdisko literatūru, krievu ārsts Oļegs Torsunovs atklājis, ka daudzi mūsdienu zinātnes aspekti cilvēcei bija zināmi jau pirms 5 tūkstošiem gadu – atoma uzbūve, Saules sistēmas uzbūve, Visuma uzbūve, precīzs Visuma eksistēšanas laiks un precīzs tajā notiekošo procesu apraksts – radīšana, attīstība un iznīcināšana; bērna attīstība mātes miesā; mums jauns un neierasts skatījums uz cilvēka ķermeņa uzbūvi, par ko mūsdienu zinātne sāka runāt tikai pēdējos gados.

Bez tam, vēdiskajā literatūrā dziļi tiek apskatīti medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas, jurisprudences jautājumi, kā arī lietišķā māksla un eksaktās zinātnes, tādas kā matemātika, ģeometrija, astronomija, astroloģija, arhitektūra, kara māksla, lidaparātu uzbūve un cita veida mākslas.

„Citiem vārdiem sakot, Vēdas savā ziņā ir instrukcija, kā pareizi lietot materiālo pasauli, kā arī dod iespēju uzzināt, kā iziet ārpus tās. Mūsdienu pētījumi kaut kādā mērā apstiprina šajā grāmatā apspriestās idejas. Tomēr Vēdās apskatīto zināšanu bāze ir daudz dziļāka, un pat dziļāka par to, kurā atrodas mūsdienu zinātne,” uzskata Oļegs Torsunovs.

Bieži Vēdās aprakstīts tas, kas sniedzas pāri mūsu uztveres robežām. Saskaroties ar Vēdām, Oļegs Torsunovs atklājis zināšanas, kuras pārsniedz gan informatīvajā, gan praktiskajā pielietojumā visu, kas zināms mūsdienās. Bez visa tā, patīkams ir diezgan sarežģīto lietu vienkāršais skaidrojums.

„Saskaņā ar Vēdām, patiesas ir praktiskas zināšanas, kuras spēj aizvest līdz panākumiem katru, kurš pie tām vēršas. Mēs dzīvojam ar to, ar ko pastāvīgi saskaramies. Lai cik arī nebūtu dīvaini, daudz ko no tā, ko apgūstam skolās un augstskolās, nekad neizmantojam ikdienas dzīvē. Bet Vēdas mums piedāvā praktiskas zināšanas, kuras reāli palīdz dzīvi izmainīt uz labo pusi. Atceroties par savu eksistenci pirms tikšanās ar šīm zināšanām, cilvēks domās iesaucas: „Kā gan es varēju dzīvot bez tām!”” pieredzē dalās Oļegs Torsunovs.

Avots: Torsunovs O. Laimīgas dzīves likumi, 2004, tulkojusi Digna Metsaota.

Ilustrācija: angelfire.com