Raksti

Ikvienas mājas telpu izvietojums spēcīgi ietekmē tajā mītošos ģimenes locekļus, viņu izjūtas un savstarpējās attiecības. Ja bērnu uzvedība patstāvīgi sagādā problēmas, tad nepieciešams bērnistabu iekārtot pēc iespējas tuvāk vai pavisam līdzās vecāku guļamistabai.

Pēc ievākšanās jaunā mājoklī, pievērsiet uzmanību savu bērnu uzvedībai. Varbūt ievērojat, ka bērni slēpj sevī dusmas, atsakās valkāt drēbes, ko esat viņiem nopirkuši, izmētā rotaļlietas, taču nespēlējas ar tām, dusmojas, kad tiek aicināti pusdienās, vai arī atsakās ēst jūsu gatavoto ēdienu. Vairumā gadījumu bērni paši nemaz īsti nesaprot, kāpēc viņi tā rīkojas.

Iemesls šādai uzvedības maiņai var būt arī nepareizs bērna istabas novietojums jaunajā mājoklī. Gadījumā, ja jūsu bērns šķiet dusmīgs vai nelaimīgs, uzreiz pievērsiet uzmanību viņa guļamistabas novietojumam mājā.

Ja bērna istaba atrodas kāda koridora galā (kā piemēram attēlā zemāk), mājas piebūvē vai no vecāku guļamistabas pretējā mājas pusē, tad tādā veidā jūs patiesībā esat neapzināti izraidījuši bērnu no savas un kopējās ģimenes dzīves.

Šādā situācijā jums vajadzētu izmitināt bērnu tajā istabā, kas atrodas vistuvāk jūsējai. Centieties sadalīt mājokļa telpas tā, lai starp jūsu un bērna istabu neatrastos ne vannas istaba, ne koridors, ne zīdaiņa istaba, iesaka fen-šui speciālisti.

Bērna istabas atrašanās tuvu māmiņas un tēta istabai ļaus bērnam justies drošāk un mierīgāk, kas bieži vien īsā laikā novērš arī problēmas mazuļa uzvedībā.

Savukārt jau pieaugušāka bērna vai patstāvīgu dzīvi alkstoša pusaudža istaba var atrasties tālāk no vecāku guļam­istabas. Arī telpā, kas atrodas mājas piebūvē, varat ļaut dzīvot pusaudzim, kas vēlas vairāk brīvas vietas un neatkarības no saviem vecākiem.

Avots: Batlere Bigsa Dž. Fen-šui rokasgrāmata, 2009

Ilustrācija: dekoratori.com